Skatos, ka te diskusija notiek tikai starp dažiem cilvēkiem, tāpēc gribēju iemest arī savus 2 centus.
Manuprāt Latvijas apstākļos atzīmēt ceļus ar kvalitatīvu grunts segumu kā 4x4 trails ir pilnīgs marasms. Nu ok, tā varbūt tiek pazaudēta iespēja no tiem izvairīties, bet tas lielākajai daļai cilvēku, kuri pa tiem pārvietojas, galīgi nav svarīgi. Ja kādam, kurš reizi mēnesī izlien no pilsētas ir bail uzbraukt uz grunts, tad viņam nekas cits neatliek, kā apsvērt domu par valsts maiņu, vai vismaz likt mieru kartēm.
Man jau šķiet, ka iespēja diferencēt kartē kvalitatīvus grunts ceļus, pa kuriem bez problēmām var pārvietoties tik pat ātri, kā pa asfaltu, no meža ceļiem ar pus metru dziļām risēm dubļos ir daudz svarīgāka, par ķeksi lai izvairītos no grunts seguma. Galu galā pie mums ir arī grunts ceļi, kuri ir speciāli būvēti, tiek uzturēti un ziemā tiek tīrīti daudz ātrāk, kā daži asfaltētie nu uz kuriem ir samērā intensīva satiksme. Tas, ka amerikanosiem ir noasfaltēts viss, kur pārvietojas vairāk kā 1 džips dienā, mums neko neizsaka.
Arī atbilde no waze pāris lapas atpakaļ būtībā norāda to pašu.
Lūk kur viens piemērs iz dzīves:
http://bit.ly/seFQ1A
Lai no Liepājas šosejas aizbrauktu uz Priekuli, var izvēlēties kvalitatīvu grunts segumu (18 km) vai asfaltu (55 km), kurš no Priekules līdz Grobiņa ilgstoši ir bijis ārkārtīgi sliktā stāvoklī. Dzīvē neviens, kurš šos ceļus zina, to līkumu bez iemesla braukt neizvēlas. Ja šo ceļu atzīmē kā 4x4 trail, tad dabīgi, ka waze pēc noklusētajiem iestatījumiem to meklējot maršrutu neizvēlēsies, kā jau saka priekšā pats nosaukums, un cilvēks, kurš tur gribētu aizbraukt uzticoties waze, brauks liekus 37 kilometrus vienā virzienā.